Ārpakalpojuma grāmatvedis: kā izvēlēties un cena 2026

Lai Latvijā atrastu grāmatvedi 2026. gadā, vispirms pārbaudiet, vai viņam ir VID izsniegta ārpakalpojuma grāmatveža licence, un salīdziniet divus vai trīs rakstiskus piedāvājumus ar vienādu pakalpojumu apjomu. Oficiāla cenrāža nav: cena atkarīga no uzņēmuma formas, PVN, dokumentu apjoma, algu aprēķina un papildu darbiem. Līgumam jābūt rakstiskam.

Kas drīkst kārtot jūsu grāmatvedību

Kopš 2021. gada Latvijā ir ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana. Grāmatvedības likuma 38. pants nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatveža darbība ir atļauta tikai ar spēkā esošu licenci. Pārejas periods beidzās 2023. gada 1. jūlijā, un kopš tā laika sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus bez licences ir aizliegts (VID paziņojums).

Licenci izsniedz, pārreģistrē, aptur, anulē un uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Tā ir derīga piecus gadus. Lai to saņemtu, fiziskai personai (vai uzņēmuma atbildīgajam grāmatvedim) likuma 34. pants prasa:

• vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko augstāko izglītību grāmatvedībā, ekonomikā, vadībā vai finansēs;
• vismaz trīs gadu pieredzi grāmatvedībā;
• iekšējās kontroles sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, jo ārpakalpojuma grāmatvedis ir šā regulējuma subjekts.

Likuma 40. pants paredz obligātu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu: vismaz 5 000 eiro, ja kāda klienta neto apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedza 300 000 eiro, citādi vismaz 3 000 eiro. Par licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju maksā valsts nodevu 100 eiro.

Pašam grāmatvedība nav jāuztic citam. Likuma 35. pants ļauj saimnieciskās darbības veicējam, individuālajam komersantam un SIA vienīgajam valdes loceklim, kas ir arī vienīgais dalībnieks, kārtot grāmatvedību pašam. Licence vajadzīga tikai tam, kurš to dara citiem.

Grāmatvedis vai zvērināts revidents?

Grāmatvedis strādā jūsu labā: kārto uzskaiti, gatavo nodokļu deklarācijas un gada pārskatu, aprēķina algas. Zvērināts revidents neatkarīgi pārbauda gada pārskatu. Lielākajai daļai mazo uzņēmumu revīzija nav vajadzīga.

Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. pantu revīzija ir obligāta vidējiem un lieliem uzņēmumiem. Mazam uzņēmumam tā vajadzīga, piemēram, ja divus gadus pēc kārtas pārsniegti divi no trim kritērijiem: bilances kopsumma 1 000 000 eiro, neto apgrozījums 2 000 000 eiro, vidēji 50 darbinieki gadā. Zvērinātu revidentu un viņu komercsabiedrību reģistrus publicē Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

No kā veidojas grāmatvedības pakalpojumu cena

Valsts noteikta cenrāža nav, cenu puses vienojas līgumā. Nevērtējiet "vidējās cenas" bez avota: svarīgi ir tas, ko piedāvājums ietver.

• Uzņēmuma forma. Saimnieciskās darbības veicējs ar vienkāršu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti prasa mazāk darba nekā SIA ar divkāršo ierakstu un gada pārskatu.
• PVN. PVN reģistrācija nozīmē regulāras deklarācijas un rēķinu pārbaudi, tas palielina darba apjomu.
• Dokumentu un bankas darījumu skaits. Ienākošie un izejošie rēķini, čeki un bankas izraksta rindas ir galvenais laika patēriņa faktors.
• Algas un darbinieki. Algu aprēķins un ziņojumi VID bieži tiek cenoti atsevišķi par katru darbinieku.
• Dokumentu kvalitāte. Pilnīgi, salasāmi un laikus iesniegti dokumenti samazina stundas, kas tiek tērētas meklēšanai un atgādinājumiem.
• Papildu darbi. Gada pārskats, konsultācijas, saziņa ar VID, finanšu plāni.

Līgums: ko pārbaudīt pirms parakstīšanas

Likuma 34. pants prasa rakstveida līgumu, kurā noteikti abu pušu pienākumi, tiesības un atbildība.

Atcerieties, ka attaisnojuma dokumenti jāglabā vismaz piecus gadus, bet grāmatvedības reģistri un algu dokumenti 10 gadus (Grāmatvedības likuma 28. pants). Līgumā vienojieties, kurš un kur tos glabā.

Piemērs: dizaina studija Rīgā

Izdomāts piemērs piedāvājumu salīdzināšanai, nevis tirgus cena. Līga vada Rīgā SIA ar diviem darbiniekiem, ir PVN maksātāja, katru mēnesi saņem ap 35 izdevumu rēķinu un izraksta 12 rēķinus. Viņa saņem divus piedāvājumus.

Pirmais ir 180 eiro mēnesī, bet algu aprēķins tiek cenots atsevišķi par katru darbinieku, un gada pārskats nav iekļauts. Otrais ir 240 eiro mēnesī ar divu darbinieku algām un gada pārskatu. Pārrēķinot uz vienādu apjomu, otrais var izrādīties lētāks. Līga pārbauda abus VID reģistrā un pajautā, kā grāmatvedis vēlas saņemt dokumentus un vai ir piemaksa par kavētiem dokumentiem.

E-rēķins no 2028. gada: jautājums nākamajam grāmatvedim

Rēķiniem valsts iestādēm strukturēti e-rēķini ir obligāti kopš 2025. gada 1. janvāra, bet starp uzņēmumiem no 2028. gada 1. janvāra (VID: e-rēķini). Pajautājiet grāmatvedim, kā rēķini nonāks viņa uzskaitē un vai viņš strādā ar e-adresi vai Peppol. Sīkāk par to rakstām rakstā par e-rēķinu Latvijā no 2028. gada.

Laba sadarbība: dokumenti regulāri, nevis gada beigās

Apmaksātās stundas lielā mērā atkarīgas no tā, kā jūs nododat dokumentus. Čeku maiss decembrī maksā vairāk nekā regulāra, salasāma dokumentu plūsma. Vienojieties par ritmu (reizi nedēļā vai mēnesī) un vienu kanālu.

Kontevia, kas pašlaik ir early access, palīdz tieši šajā posmā: jūs nosūtāt čeka foto vai PDF rēķinu WhatsApp vai e-pastā, tiek nolasīta summa, datums, piegādātājs un PVN, ieteikta kategorija un atzīmēti dublikāti. Grāmatvedis saņem CSV vai Excel eksportu importam. Skatiet čekus caur čatu, dublikātu atpazīšanu un rakstu par čekiem un attaisnojuma dokumentiem čatā. Uzskaite un deklarācijas paliek jūsu grāmatveža darbs.

Oficiālie avoti

• Likumi.lv: Grāmatvedības likums
• VID: licencēto ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs
• VID: licence ārpakalpojuma grāmatvežiem
• Likumi.lv: Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums
• LZRA: zvērinātu revidentu reģistrs
• VID: e-rēķini

Šis raksts ir vispārīga informācija un neaizstāj grāmatveža vai nodokļu konsultanta padomu. Informācija aktuāla 2026. gada 12. oktobrī.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kā pārbaudīt, vai grāmatvedim ir licence?

VID tīmekļvietnē ir publisks licencēto ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs. Juridisku personu meklē pēc reģistrācijas koda, saimnieciskās darbības veicēju pēc nodokļu maksātāja koda un vārda, uzvārda. Rezultātā redzams licences numurs un statuss: spēkā, apturēta vai anulēta.

Cik maksā grāmatveža pakalpojumi 2026. gadā?

Oficiāla cenrāža nav, cenu nosaka līgumā. Tā atkarīga no uzņēmuma formas, PVN reģistrācijas, dokumentu un bankas darījumu apjoma, darbinieku skaita un papildu pakalpojumiem, piemēram, gada pārskata. Salīdziniet piedāvājumus ar vienādu pakalpojumu apjomu.

Vai individuālais komersants var kārtot grāmatvedību pats?

Jā. Grāmatvedības likuma 35. pants ļauj saimnieciskās darbības veicējam, individuālajam komersantam un kapitālsabiedrības vienīgajam valdes loceklim, kas ir arī vienīgais dalībnieks, kārtot grāmatvedību pašam. Licence vajadzīga tikai tam, kurš grāmatvedību kārto citiem par atlīdzību.

Kad uzņēmumam vajadzīgs zvērināts revidents?

Vidējiem un lieliem uzņēmumiem gada pārskata revīzija ir obligāta. Mazam uzņēmumam tā vajadzīga, ja divus gadus pēc kārtas pārsniegti divi no trim kritērijiem: bilances kopsumma 1 000 000 eiro, neto apgrozījums 2 000 000 eiro, vidēji 50 darbinieki. Zvērinātu revidentu reģistrs ir LZRA tīmekļvietnē.

Vai līgumam ar grāmatvedi jābūt rakstiskam?

Jā. Grāmatvedības likuma 34. pants prasa rakstveida līgumu starp uzņēmumu un ārpakalpojuma grāmatvedi, kurā noteikti pienākumi, tiesības un atbildība. Darba līgums šajā gadījumā nav piemērots.

Tēmas:ārpakalpojuma grāmatvedisgrāmatvedības pakalpojumi cenagrāmatveža licenceVIDzvērināts revidentse-rēķins

Kontevia ir agrīnās pieejas posmā. Šeit aprakstītā valstu specifiskā uzvedība atspoguļo katras valsts noteikumus, nevis solījumu, ka visas funkcijas jūsu valstī jau darbojas.